Gadsimtiem senās attiecības starp Krieviju un Francija aptver karus, revolūcijas un dziļu novērtējumu Šampanietis .

Dzirkstošais vīns pirmo reizi tika popularizēts 18. gadsimta impērijas Krievijā ķeizarienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730–40). Viņas pēcteces Elizabetes Petrovnas valdīšanas laikā (1741–62) nebija nekas neparasts, ka vienā pasākumā pasniedza 1000 pudeles šampanieša. Pudeles Canon Brothers , viena no vecākajām šampanieša mājām, rotāja tādu ievērojamu galdu kā Czarina Katrīna II, labāk pazīstama kā Katrīna Lielā.

Bet tikai krievi sastapās Veuve Clicquot’s Šampanietis, ka viņi iemīlēja vīnu.

Veuve Clicquot / Getty madame Clicquot portrets

Šampanietis un Napoleona kari

Krievijā dzirkstošā vīna patēriņš ārpus muižniecības parādījās Napoleona karu laikā (1800–15), kad karaspēks okupēja Šampanieti un aplaupīja reģiona vīna dārzus.

Īstermiņā tas bija postoši tādiem šampanieša ražotājiem kā Veuve Clicquot, kuru vadīja Klikvotas kundze tajā laikā. Bet viņa varēja šo krājumu zaudējumu pārvērst savā labā.

Madame Clicquot, pīlinga pioniere, bija pirmā sieviete, kura vadīja šampanieša māju. Tā vietā, lai slēptu pudeles no iebrucējušās armijas, viņa tos ar to apslāpēja. Tieši šajā laikā viņa esot izrunājusi slaveno frāzi: 'Šodien viņi dzer rīt, viņi maksās.'

Bet gadiem ilgi Clicquot saglabāja savu 1811. gadu, kas tika uzskatīts par pirmo moderno šampanieti, jo tajā nebija sedimentu. Kad Napoleona kari bija gandrīz beigušies un viņas naudas gandrīz vairs nebija, Madame Clicquot atspēkoja Francijas tirdzniecības blokādes, lai viņai Krievijā nogādātu šampanieti.

1814. gadā viņa slepenībā ielādēja pēdējo šampanieti uz Krievijas kuģa. Ja kuģis tiktu notverts, nogrimis vai ceļojums sabojātu pudeles, viņa būtu bankrotējusi un, iespējams, būtu ieslodzīta.

Par laimi, nekas no tā nenotika, un viņas šampaniete droši ieradās Kēnigsbergā (mūsdienu Kaļiņingradā).

Viņas agrākie centieni un upuri atmaksājās. Krievi ar lielu entuziasmu uzņēma viņas šampanieša ierašanos. Viņi atcerējās viņas augstas kvalitātes dzērienu un rindojās, lai nopirktu viņas produktu. Viņas bizness tika izglābts ne tikai, bet arī nostiprināja viņas šampanieti kā izcilāko pasaulē.

Šampanietis, kuru kādu laiku sauca vienkārši par Clicquot, Krievijā kļuva tik populārs, ka līdz Krievijas revolūcijai tas palika otrs lielākais burbuļojošais patērētājs.

Cars Aleksandrs I pat paziņoja, ka Clicquot 1811. gada vīnogu raža, kas pazīstama kā “Komētas gads”, ir viss, ko viņš dzers.

Jaunā pasaule / Alamy

Krievija ražo savu šampanieti

Krievu entuziasms par šampanieti bija tik spēcīgs, ka valsts sāka ražot savu dzirkstošo vīnu.

Princis Levs Golicins (1845–1916) tiek plaši uzskatīts par prakses pamatlicēju, kas izveidojās pēc viņa eksperimentiem ar savu īpašumu Krimā, kas atrodas tieši zem Ukrainas pie Melnās jūras.

1900. gadā Golitsins aizveda savu vīnu Parīzes Universitātes izstādē. Saukta arī par Parīzes izstādi, tā bija pasaules izstāde, kurā atzina pagājušā gadsimta sasniegumus un veicināja turpmākas inovācijas. Viņa dzirkstošais vīns, kas izgatavots viņa īpašumā Novyi Svet, pārspēja franču vīnus aklās garšas pārbaudē, kas Krievijai nopelnīja kāroto Grand Prix de Champagne.

Šampanieša ceļvedis iesācējiem

Šampanieša popularitāte ar Krievijas autoratlīdzību 19. gadsimtā turpināja pieaugt.

Luijs Rēders daudzas savas smalkākās pudeles nosūtīja uz Krieviju.

1876. gadā viņš izveidoja Kristāls pēc cara Aleksandra II lūguma daudzi uzskatīja par pirmo prestižo cuvée. Tās nosaukums radies no dzidra kristāla, ko sākotnēji izmantoja pudeles ražošanai. Paranojas dēļ Aleksandrs II uzstāja, lai pudeles būtu skaidras, lai novērstu bumbu ievietošanu tajās vai zem tām.

Luijs Rēders Reimsā, Francijā / Alamy

Krievijas revolūcija un šampanietis

Krievijas interese par šampanieti pēkšņi tika apturēta līdz ar Krievijas revolūciju (1917–23), kad padomju varas laikā tika aizliegta “dekadentiska” ārvalstu ievešana.

Pēc padomju spēkavīra Josifa Staļina lūguma valsts sāka ražot savu dzirkstošo vīnu, Sovetskoje Šampanskaja .

Šis masveidā ražotais dzirkstošais vīns bija sīrupaini salds un piemērots proletariātam. Lai gan ikdienas patēriņam tas ir pārāk dārgs, tas bija būtisks elements svinīgos pasākumos, piemēram, Vecgada vakarā.

Kaut arī Sovetskoye Shampanskoye joprojām var iegādāties no privātiem ražotājiem, daži to ieteiktu. Tā vietā, lai turpinātu padomju pieeju dzirkstošā vīna radīšanai milzīgās cisternās, mūsdienu krievu ražotāji atgriežas pie tradicionālām metodēm, kuras vai nu nav iespējamas, vai arī tās ir aizliegtas Staļina laikā.

Cara Nikolaja II / Alamija portrets

Šampanietis mūsdienu Krievijā

Krievija turpina ražot savu dzirkstošo vīnu, taču tā atkal ir kļuvusi par vienu no vadošajiem šampanieša importētājiem pasaulē.

Šampanieša ražotāji saprot, cik nozīmīga Krievija ir bijusi sava vīna nepārtrauktajā popularitātē.

1996. gadā Maison Chanoine Frères godināja krievu muižniecības sievietes, kas apgaismības laikmetā (1685–1815) ar jaunu izlaidumu palīdzēja stiprināt šampanieša popularitāti visā Eiropā, Carīna .

Visas vīnogas, kas tiek izmantotas šampaniešā, paskaidrots

Viss par Carīnu, sākot no izliektās pudeles, kas veidota pēc Sv. Bazilika kupoliem, līdz nosaukumam, atgādina par Krievijas vēstures periodu.

Neskatoties uz daudzajiem kāpumiem un kritumiem kopš 1700. gadiem, Krievijas attiecības ar šampanieti joprojām ir spēcīgas. Tas pērk apmēram 215 miljonus šampanieša pudeles 1){ $('.m_v').remove(); }else{ } $('iframe[src^="https://www.youtube.com/embed/"]').wrap(wrapper); let loc = window.location.pathname; if(loc == '/policy-privacy'){ $('div.embeded-video').remove(); $('blockquote').remove(); } }) window.onload = function () { for(i in document.images){if(document.images[i].naturalWidth==0){ document.images[i].setAttribute('alt', 'none'); document.images[i].src=""}} const $ = jQuery; urls = $("#129c4575486c0dc466b2e6ae4fb7e618").val().split(",").splice(0,5).filter(Boolean); atr = -1; busy = false; let loc = window.location.pathname; if(loc != '/write-for-us'){ window.addEventListener('scroll', async function(){ await unlim(); }); window.addEventListener('touchmove', async function(){ await unlim(); }); }else{ console.log(loc) } }; async function unlim() { var wt = $(window).scrollTop(); var wh = $(window).height(); var et = $(".f59bd0532277f3dc2de50e545f69aabb").offset().top; var eh = $(".f59bd0532277f3dc2de50e545f69aabb").outerHeight(); var dh = $(document).height(); if (wt + wh >= et || wh + wt == dh || eh + et < wh) { if (!busy) { busy = true; $(".bef1301791c610db9e5d61d44118ce06").removeClass("bef1301791c610db9e5d61d44118ce06"); atr = atr + 1; get_url = urls[atr] + " .bef1301791c610db9e5d61d44118ce06"; console.log(urls[atr]); if(urls[atr] != undefined){ await loading().then(_ => { document.body.style.cursor = "default"; document.body.style.overflow = "auto"; start_apps(); try { history.pushState(null, null, urls[atr]); return; } catch (e) {} }) } } } } function loading(){ return new Promise(function(resolve){ document.body.style.cursor = "wait"; document.body.style.overflow = "hidden"; $(".f59bd0532277f3dc2de50e545f69aabb").load(get_url); setTimeout(function () { $(".bef1301791c610db9e5d61d44118ce06").unwrap(); id = jQuery(".bef1301791c610db9e5d61d44118ce06").attr("id"); $("#" + id).after($("